Cittautu virtuve

Japaņu ēdienkarte

Japaņu uztura ir daudz rīsu, sojas, darzeņu, augļu, jūras produktu.

Viena maltītē pasniedz daudz ēdienu. Tos servē nelielos trauciņos,

ēd ar koka irbuļiem.

Pusdienas uzkodas gatavo no varītiem un nevarītiem darzeņiem

(kapostiem, burkaniem, rutkiem, sēnēm, kukurūzas, pupam, jauniem

bambusu dzinumiem, lotosa lapu katiem, aļģēm), marinētam vai

jēlam zivīm vai mīkstmiešiem.

Galvenais ēdiens ir gatavots no ceptas cūkas, teļa, putnu vai zivju gaļas ar bagatīgu rīsu piedevu vai ar planam nūdelēm, kas gatavotas no sojas miltiem, sals un ūdens. Zupu pasniedz pēc ota ēdiena nelielos, slēgtos šķīvjos.

Maltīti nobeidz ar svaigiem augļiem: mango, melonēm, aboliem, bumbieriem, bananiem, zemenēm, vīnogam, vīģēm, datelēm, persikiem. Par garšvielam izmanto piparus, ingveru, sīpolu lokus, vīnetiķi, rīsa etiķi. Daudz lieto skabētus un salītus darzeņus – kaļus, gurķus, ķiplokus.

Japaņu nacionalais dzēriens ir zaļa tēja, ko bez cukura pasniedz katra ēdienreizē ar sevišķu ritualu.

Angļu ēdienkarte

Angļi ļoti stingri ievēro ēdienreižu izkartojumu.

Brokastīs ēd olas, šķiņķi, desas, kūpinatas zivis, dažadas biezputras, marmeladi, tēju, kafiju. Lenča jeb otras brokastīs vienos pēcpusdiena pasniedz uz restēm ceptu gaļu kopa ar varītiem kartupeļiem un darzeņiem.

Piecos pēcpusdiena ir tējas laiks. Pie tējas pasniedz cepumus, kēksus, kūkas, vafeles, kam pievieno daudz cukurotu augļu, riekstus, mandeles.

Angļi pusdienas ēd vakara.

Ēdienkartē ir uzkodas, zupas, cepta gaļa ar kartupeļiem un darzeņiem, siers,

vēži, liellopu smadzenes, putnu aknas.

Iecienītie ēdieni ir rostbifs, bifšteks, gaļas un darzeņu sacepumi,

saldie pudiņi. Angļu ēšanas ieražam līdzīgas ir arī amerikaņu un australiešu ieražas.

Azerbaidžaņu ēdienkarte

Azerbaidžaņi ēdienus bieži gatavo no aitas gaļas. Zupas vara

biezas, to varīšanai izmato mala produktus.

Ēdieniem lieto daudz garšvielu un garšaugu (it īpaši safranu).

Saldie miltu izstradajumi ir bagati ar riekstiem un mandelēm.

Iemīļots svētku ēdiens ir plovs, kura bez aitas gaļas un rīsiem ir arī

daudz darzeņu un augļu ( rozīnes, kuraga, kastaņi), safrans.

Bulgaru ēdienkarte

Bulgaru ēšanas ieražas ir ietekmējuši gan austrumnieki, gan eiropieši, it īpaši franči. Brokastīs bulgari dzer pēc turku parauga sagatavotu kafiju,

raudzētu pienu, jogurtu, ēd rupja maluma kviešu maizi ar sviestu

un ievarījumu, pusdienas pasniedz treknas gaļas ēdienus ar

vircotam mērcēm un vitamīniem bagatiem darzeņu salatiem

(tomatiem, sīpoliem, papriku), bulgaru vīnus un mineralūdeņus.

Gaļu bulgari mēdz gatavot sautējumos ar darzeņiem. Jogurtu

lieto ar dažadam piedevam – ķiplokiem, cukuru, ievarījumu, kas

ir arī daudzu zupu un otro ēdienu sastavdaļa.

Franču ēdienkarte

Franči ēst gatavošanu uzskata par sava veida makslu, un pavarus par maksliniekiem. Ēdienu gatavošana tiek izmantotas asas garšvielas, īpaši daudz ķiploku un sīpolu.

Daudz izmanto vīnus, konjaku, liķierus; pielietais spirts ēdiena gatavošanas laika iztvaiko, bet ēdiens ir ieguvis neatkartojamu garšu un aromatu. No garšaugiem ļoti bieži izmanto pupu mētras, puravus, estragonu, rozmarīnu.

Garšaugus, ko sasien buntītē un ieliek katla, no gatava ēdiena izņem. Iecienīta gaļas ēdienu piedeva ir darzeņi – artišoki, sparģeļi, dažadi kaposti, tomati. Franči ļoti iecienījuši sieru, ko pasniedz deserta.

Francija plaši izmanto etiķa un olīvu eļļas mērci, ko gatavo ļoti

daudzos veidos.

Rumaņu ēdienkarte

Rumaņi uztura lieto darzeņus – pupiņu pakstis, bietes, tomatus,

gurķus, kabačus, baklažanus, burkanus, kartupeļus. Daudz uztura

rumaņi lieto kukurūzu, darzeņu salatus.

Ēdieniem pievieno daudz aso garšvielu. Rumaņu kulinarijai ir

aksturīgas skabas zupas– čorbas, ko gatavo ar ieraudzētu kviešu

kliju izvilkumu, ka arī borščs.

Iemīļots gaļas ēdiens ir vīnogu lapas ietītas maltas gaļas sautējums.

Ukraiņu ēdienkarte

Ukraiņu uztura ir ļoti daudzveidīgi produkti – dažadu dzīvnieku

gaļa, zivju, graudu produkti, ļoti dažadi dzērieni, sēnes, daudz

augļu un ogu, garšaugi.

Ne tikai Ukraina, bet arī daudzas valstīs ēd ukraiņu nacionalo

ēdienu boršču. Zinami aptuveni 30 to veidi.

No miltu ēdieniem iemīļoti ir pelmeņi, pīragi, it īpaši tadi, ko

pilda ar ķiršiem vai citam ogam.

Ukraina cieņa ir arī dažadas biezputras. Gatavo ceptus, varītus, sautētus gaļas ēdienus.

lietuviešu ēdienkarte

Lietuviešu nacionalaja virtuvē gatavo kartupeļu ēdienus. Iemīļoti ir

ēdieni ar zaļiem rīvētiem kartupeļiem – klimpas, pankūkas, cepelīni.

Uztura daudz lieto dažadas biezputras, pienu un piena ēdienus.

Krievu ēdienkarte

Krieviem ir raksturīgi krasnī varīti, trekni ēdieni – zupas

( soļanka, rosoļņiks, skabētu kapostu zupa), sautējumi, dažadi

mīklas izstradajumi.

Uztura krievi daudz lieto skabētus darzeņus – kapostus, gurķus,

bietes, sēnes. No maizes izstradajumiem priekšroku dod rudzu

rupjmaizei, ko ēd katra ēdienreizē. Iemīļoti ēdieni ir pankūkas,

pelmeņi, dažadi pīragi.

Reliģisko tradīciju ietekmē ir radies paradums ēst gan uzturvielam ļoti (gavēņa laika), gan arī ļoti treknus pēc gavēņa. nabadzīgus ēdienus.

Nacionalas dzēriens ir tēja, ko dzer ar ievarījumu vai ar cukuru. Tēju dzer gan pēc maltītes, gan arī to starplaika. Iecienīts ir maizes kvass ,ko lieto ka atspirdzinošu dzērienu

Poļu ēdienkarte

Poļu ēdieniem raksturīga skabena garša, tie ir ļoti satīgi.

Tiem pievieno daudz sviesta un krējuma.

Poļi uztura lieto ceptu gaļu. Ļoti iecienīts ēdiens ir biezputra.

To pasniedz ka gaļas ēdienu piedevu.

Poļi iecienījuši arī dažadas mērces.

Ķiniešu ēdienkarte

Ķīniešu galvenais uztura produkts ir rīsi, kas tiek lietoti visas ēdienreizēs – brokastīs bieži tikai šķidras rīsu biezputras vai rīsu zupas veida, parējas ēdienreizes – ka obligatu ēdiena piedevu.

Ķīnieši stingri neievēro noteiktus ēdienreižu laikus, bet ēd, kad rodas ēstgriba.

Viena ēdienreizē pasniedz daudzus ēdienus, kas ir sakartoti nelielos trauciņos. Par galda piederumiem izmanto koka irbulīšus.

Sevišķi liela cieņa ir pīļu gaļa, kūpinata cūkgaļa, šķiņķis. No darzeņiem un zivīm ķīniešu virtuvē gatavo ļoti daudzveidīgus ēdienus, tiem pievieno sojas mērces un rīsu degvīnu. Ķīniešu virtuvē populari ir lotosa sakņu, bambusa dzinumu, magnoliju ziedlapiņu, pīļu mēļu ēdieni.

Nacionalais dzēriens ir zaļa tēja bez cukura.

Augļus ēd maltītes sakuma vai ēdienu starplaikos.

Vista ar rozīnēm

Sastavdaļas:

1. Vidēja 'pīles' panna apm. ietilpst
2. 10-12 vistasi šķiņķīši
3. 200-300g kūpinata cauraugusi cūkgaļa
4. 2-3 sīpoli
5. 2-3 burkani
6. Sauja tumšas rozīnes (bez kauliņiem)
7. 2 skabi gurķi
8. 1pac.majonēze
9. Garšvielas
10. Zaļumi

Pagatavošana:

Vispirms 'Pīļpanna' liek sīki sagrieztu kūpinatu gaļiņu, pēc tam kartas (es neko neapcepu) :

1. vistu, kurai uzber piparus, sali vai vegetu, kariju, u.c. gašvielas pēc katra gaumes, (ja ir, vistu apsmērēju ar majas paštaisīto adžiku).

2. rīvētus burkanus,

3. sagrieztus sīpolus,

4.dilles, pētersīļus (ja ir).

Liek uz plīts (nepievieno nekadu šķidrumu) un pasautē 30 minūtes.

Tad parlej visu ar majonēzi, parkaisa ar rozīnēm, uzliek gurķu šķēlītes.

Liek cepeškrašnī un sautē apmēram stundu.

Pasniedz ar varītiem kartupeļiem. Mērcīte būs jau 'pīlē', vēl kadi salati un - labu apetīti.

Suši ķīniešu gaumē

Sastavdaļas:

1. 1. 150 grami varītu rīsu
2. 2. 1 jēls lasis
3. 3. Maizes klaips
4. 4. Viens svaigs gurķis

Pagatavošana:

Sagriez mazi apmēram 1cm biezas sķēlēs.Tad uzlikt nedaudz rīsu uz vienas maizes šķēles!Pēc tam uzliek maizes izmēra laša gabalu.Pa virsu uzliek vēlvienu maizes sķēli un gatavs!Liek uz sķīvja un dekorē ar gurķa šķēlītēm!

Salati armēņu gaumē

200g sēņu,
2-4 šķēlītes cūkas speķa,
2 ķiploka daiviņas,
5 olīvas,
2 paprikas,
200g seleriju sakņu,
100g eļļas,
1 glaze sarkana sausa vīna,
sals,
pipari,
pētersīļu zaļumi.

Sēnes sakapa un uz lielas uguns eļļa apcep, pieliek saberztus ķiplokus un sīkos kubiņos sagrieztu cūkas speķi. Visu turpina cept vēl 2-3 minūtes, tad pielej vīnu un 5-7 minūtes karsē. Beigas pieliek pētersīļu zaļumus, sali, samaisa un atdzesē.
Seleriju saknes un papriku sagriež smalkos stienīšos. Ieliek salatu trauka, parlej ar mērci, kas pagatavota no eļļas un ķiplokiem. Pieliek sali un piparus. Visu samaisa.
Kad sēnes atdzisušas, parklaj ar tam salatus. Pasniedz atdzesētus, rotatus ar papriku un olīvam.

Vistas un ananasu salati ķīniešu gaumē

400g varītas vistas gaļas,
120g ananasu,
120g šampinjonu,
120g majonēzes,
1 pudele jogurta,
4 ēdamkarotes batlvīna,
20g sinepju,
salatu lapas.

Stikla trauku izklaj ar salatu lapam. Smalki sagriež vistas gaļu, tikpat smalki sagriež ananasu un šampinjonus un kartam liek uz salatu lapam. Pagatavo jogurta, majonēzes, batlvīna, sinepju maisījumu un parlej salatiem.